Aptaujas rezultāti par vēja parkiem: priekšroka un neskaidrība
Latvijas Investīciju un Attīstības aģentūras (LIAA) pasūtītajā aptaujā, kuras rezultātus aģentūrai LETA sniedza LIAA pārstāvji, tika noskaidrota sabiedrības attieksme pret vēja enerģijas ieguvi sauszemē un jūrā (atkrastē).
Aptaujas dati atklāj, ka iedzīvotāju izvēle starp abiem enerģijas iegūšanas veidiem nav viennozīmīga. Ceturtā daļa jeb 25% respondentu pauda skaidru atbalstu un dotu priekšroku vēja parku attīstībai jūrā, ņemot vērā, visticamāk, mazāku vizuālo ietekmi uz ainavu un lielāku potenciālo jaudu. Pretēji tam, tikai 9% aptaujāto izvēlējās enerģijas iegūšanu sauszemē.
Tomēr liela daļa aptaujas dalībnieku nesniedza konkrētu atbildi. Ievērojami 35% aptaujāto neizvēlētos nevienu no piedāvātajām iespējām, kas var liecināt par skepsi vai bažām par abiem risinājumiem. Vēl 32% respondentu atzina, ka viņiem ir grūti sniegt atbildi uz šo jautājumu, kas kopumā veido vairāk nekā divas trešdaļas (67%) no tiem, kas nedod priekšroku atkrastes vēja parkiem. Tas norāda uz nepieciešamību pēc plašākas sabiedrības informēšanas un diskusijas par vēja enerģijas attīstības stratēģijām.
🌎 Reģionālās atšķirības atkrastes vēja parku uztverē
Analizējot atkrastes vēja parku iespējamo ieguvumu uztveri dažādos Latvijas reģionos, atklājas ievērojamas atšķirības. Par vislielākajiem ieguvumiem no atkrastes vēja parkiem pārliecināti ir galvaspilsētas iedzīvotāji jeb rīdzinieki – šo viedokli pauda 30% Rīgas reģiona respondentu.
Viņiem seko iedzīvotāji no Latgales reģiona ar 23% atbalstu, tad vidzemnieki ar 21% un kurzemnieki ar 20%. Interesanti, ka vismazāko ieguvumu no atkrastes vēja parkiem saskata Zemgales reģiona iedzīvotāji, kur atbalsta līmenis sasniedz tikai 17%. Šīs reģionālās variācijas varētu būt saistītas ar atšķirīgu informētības līmeni, ekonomisko situāciju vai attālumu no potenciālajām jūras vēja parku atrašanās vietām.
🤝 Atbalsta nosacījumi piekrastes iedzīvotāju vidū
Attiecībā uz atbalstu atkrastes vēja parku projektiem tieši Kurzemes piekrastes reģionā, aptauja atklāj, ka iedzīvotāju pozitīvais noskaņojums ir cieši saistīts ar skaidru un definētu labumu guvēju. Gandrīz puse, proti, 43% aptaujāto, paustu atbalstu projektam, ja tas nodrošinātu ieguvumu sabiedrībai kopumā. Tas liecina par izpratni par plašāku nacionālo interesi.
Tikai 17% uzsvēra, ka projektu atbalstītu, ja tas sniegtu skaidrus valstiskus ieguvumus. Personīgais ieguvums ir svarīgs 16% respondentu, kuri atbalstītu projektu, ja jūtams labums nonāktu pie viņiem pašiem vai ģimenes. Vietējā līmeņa ieguvumus caur pašvaldību norādīja vien neliela daļa – 6%. Tāpat kā iepriekš, ievērojama daļa jeb 31% aptaujas dalībnieku atzina, ka viņiem ir grūti sniegt atbildi uz šo specifisko jautājumu.
🧑🤝🧑 Dzimumu un vecuma ietekme uz ekonomiskā ieguvuma novērtējumu
Aptaujas dati parāda atšķirības atkarībā no dzimuma un vecuma, vērtējot atkrastes vēja parku ekonomisko potenciālu. Vīriešu vidū 31% uzskata, ka atkrastes vēja parki nodrošina labāku ekonomisko ieguvumu nekā sauszemes parki. Pretstatā tam, sieviešu vidū šis rādītājs ir zemāks – 19%.
Vecuma grupās atklājas, ka tieši jaunākie iedzīvotāji visvairāk saskata ekonomisko potenciālu jūras vēja enerģijā:
18–29 gadu vecuma grupā 40% norāda uz lielāku ekonomisko ieguvumu tieši atkrastes vēja parkiem.
30–39 gadu vecuma grupā šis rādītājs ir 25%.
Savukārt vecākajās gadu grupās ievērojami pieaug to respondentu īpašsvars, kuri izvēlējās atbildi “neviens no minētajiem” vai “grūti pateikt”. Šis fakts varētu norādīt, ka vecāka gadagājuma auditorijai šis temats, iespējams, nav tik aktuāls vai arī ka ir nepieciešams sniegt mērķētu informāciju un skaidrojumus, lai palielinātu izpratni par atkrastes vēja enerģijas ekonomiskajām priekšrocībām.
Aptauja tika veikta pēc LIAA pasūtījuma 2025. gada novembrī, un tajā piedalījās 1002 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
